I'm not sure why I am not liking this book...the premise sounded so good. Plus I got this book at Borders. It's about how Charlotte Bronte wrote Jane Eyre over years of nursing her sick father and spending time at a school where she had a relationship with her married professor. Maybe this story is not as interesting as I thought it would be. Maybe it's the author's style. I don't know. But since there are many more things to read, I'm not going to force myself to finish this right now. I've read about 80 pages so I feel like I gave it a good effort. Maybe someday I'll return to it. Romāns par to, kā tapa viens no maniem mīļākajiem romāniem – nu bet protams, ka man to vajadzēja izlasīt!Jāatzīstas, ka neesmu ļoti dziļi iedziļinājusies māsu Brontē biogrāfijā, tāpēc nezinu, cik biogrāfiski precīzs ir romāns. Taču uztvēru to kā vienkārši vēsturisku romānu par attiecīgo laiku, kam nebūt nav jāstāsta precīzi fakti. Lai gan attēlotā vide ir smaga – apēnotas telpas, slimi radinieki, mīlas sāpes par pagājušiem notikumiem – teksts bija pārsteidzoši viegls un smalks, dodot iespēju iejusties tāda 19. gadsimta cilvēka vidē, kādu to redz autore. Un pats galvenais – iztrūka jebkādu pārspīlējumu, nebija brīžu, kas liktu pacelt uzacis izbrīnā, kā tad šo viņa būtu dabūjusi gatavu... Vienīgais lielais trūkums ir tā pārāk lielais mierīgums, tomēr trūkst kādu lielāku pacēlumu, lai varētu teikt, ka biju sajūsmā.
What do You think about Quand J'étais Jane Eyre (2012)?
Nekem kicsit unalmas volt, jobbra számítottam.
—imcool
